Article image
  1. jūlijā valdība pilnvaroja reģionālo lietu un lauksaimniecības ministru izveidot 55 miljonu eiro lielu trasta fondu, izmantojot Lauku attīstības fondu (IZM), lai atbalstītu lauku uzņēmējdarbību, tostarp lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību un citus lauku uzņēmumus, kuriem trūkst piekļuves tradicionālajam kapitālam.

Pēc reģionālo lietu un lauksaimniecības ministra Hendrika Johannesa Terasa teiktā, mērķis ir mazināt tirgus nepilnības: “Lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas rūpniecība un lauku uzņēmumi ir svarīgi ekonomikas virzītājspēki. Veicot investīcijas, ir jānodrošina piekļuve kapitālam, lai tie varētu augt, ieviest inovācijas un veicināt lauku Igaunijas attīstību.”

IZM direktors Mēliss Annuss piebilst, ka fonds palīdzēs novirzīt naudu tur, kur ir vislielākais pieprasījums pēc kapitāla: “Kapitāls ir jānovirza uz jomām, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tādā veidā mēs nodrošinām, ka subsīdijas nonāk pareizajā vietā un to ietekme uz lauku ekonomikas attīstību ir pēc iespējas lielāka.”

Paredzams, ka šāds ieguldījums uzlabos lauku uzņēmumu piekļuvi labvēlīgam investīciju finansējumam un atvieglos, piemēram, iekārtu iegādi, ražošanas ēku būvniecību un tīklu modernizāciju. Tiks atbalstīti gan finanšu instrumenti, gan aizdevumu produkti, kas papildina esošās finansēšanas iespējas.

Tiek veiktas arī izmaiņas Lauku attīstības plāna aizdevumu nosacījumos: ir samazinātas minimālās procentu likmes un līdzaizdevumu prasības, lai uzņēmējiem būtu vieglāk iegūt kapitālu. Piemēram, mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu procentu likme tika samazināta līdz 1%, un no bankas nepieciešamā līdzfinansējuma daļa līdzaizdevumam tika mainīta no 50% uz 30%.

Šis valdības lēmums piešķirt 55 miljonus eiro lauku uzņēmējdarbībai rada stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Atbalsts neaprobežojas tikai ar naudu, tas ietver arī nosacījumu atvieglošanu un līdzekļu mērķtiecīgu novirzīšanu, lai atbalstītu tos uzņēmējus un projektus, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Tas viss tiek darīts, lai veicinātu darbvietu pieaugumu lauku apvidos, stiprinātu vietējās vērtību ķēdes un veicinātu visu lauku ekonomiku.